Izstāde “LATVISKĀ IDENTITĀTE” Kuldīgas Adatu fabrikā Evijas Stukles-Zuitiņas darbs “Pastāsti par seniem laikiem. Ūmīša stāsti”

Darbs veidots tekstilmākslas formā, balstoties atmiņu teorijas izpētē, ģimenes stāstos, liecībās, fotomateriālos un priekšmetos. Izmantojot izšuvumu, tekstilmozaīku un balandas biomasu, autore rada lielformāta figūras un ilustrētas ainas, kas atklāj cilvēka dzīves portretu no mūsdienu skatpunkta. Instalācijas centrā ir simboli - roze, balanda un mati. Roze iemieso jaunību un skaistās dzīves pieredzes, balanda simbolizē izdzīvošanu un dzīvību, savukārt mati kļūst par atmiņu nesēju, kurā mūža garumā uzkrājas piedzīvotais. Darbu veido divas Ūmīša figūras - jaunības un vecumdienu atveidi - un desmit metrus garš matu tēls ar izšūtiem dzīves fragmentiem. Izstādē līdzās Evijas Stukles-Zuitiņas darbam eksponēta arī virkne latviešu autoru darbu, kuru radošajā praksē nozīmīgu vietu ieņem jautājumi par latvisko identitāti, vēsturi, arhetipiem un kultūru. Mākslinieki pārstāv dažādas paaudzes un mākslas medijus - glezniecību, grafiku un fotogrāfiju. Gleznotājs Imants Vecozols savās klusajās dabās ar baltajiem traukiem, ķirbjiem vai kūpošām biezpiena cibām atklāj arhetipisku un meditatīvu latviska miera mirkli. Ieva Iltnere pievēršas sev tuvajai vakara noskaņai Bernātu pludmalē, savukārt Ivars Heinrihsons identitātes emocionālo amplitūdu atspoguļo zirgu un balerīnu tēlojumos. Jāņa Deināta fotogrāfijās iezīmējas nacionālās atmodas laikmeta fenomens personību un vietu kontekstā - Brīvības piemineklis ar Tautas frontes aktīvistiem, komponista Mārtiņa Brauna un Valmieras teātra aktiera Valdemāra Karpača uz barikādēm izpildītā tautas himna “Saule, Pērkons, Daugava”, Ērgļu vecā stacijas ēka vai Saulkrastu pludmale vasarā. Savukārt gleznotājas Helēnas Heinrihsones kaislīgi emocionālā daba atklājas daudzkrāsainās, metaforiskās kompozīcijās eļļas un litogrāfijas tehnikās.

‍